rutilatus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of rutilō.
Participle
[edit]rutilātus (feminine rutilāta, neuter rutilātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | rutilātus | rutilāta | rutilātum | rutilātī | rutilātae | rutilāta | |
| genitive | rutilātī | rutilātae | rutilātī | rutilātōrum | rutilātārum | rutilātōrum | |
| dative | rutilātō | rutilātae | rutilātō | rutilātīs | |||
| accusative | rutilātum | rutilātam | rutilātum | rutilātōs | rutilātās | rutilāta | |
| ablative | rutilātō | rutilātā | rutilātō | rutilātīs | |||
| vocative | rutilāte | rutilāta | rutilātum | rutilātī | rutilātae | rutilāta | |