resupinatus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of resupīnō.
Participle
[edit]resupīnātus (feminine resupīnāta, neuter resupīnātum); first/second-declension participle
- Having been bent, pulled back.
- Having been knocked flat.
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | resupīnātus | resupīnāta | resupīnātum | resupīnātī | resupīnātae | resupīnāta | |
| genitive | resupīnātī | resupīnātae | resupīnātī | resupīnātōrum | resupīnātārum | resupīnātōrum | |
| dative | resupīnātō | resupīnātae | resupīnātō | resupīnātīs | |||
| accusative | resupīnātum | resupīnātam | resupīnātum | resupīnātōs | resupīnātās | resupīnāta | |
| ablative | resupīnātō | resupīnātā | resupīnātō | resupīnātīs | |||
| vocative | resupīnāte | resupīnāta | resupīnātum | resupīnātī | resupīnātae | resupīnāta | |