resputurus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of respuō.
Participle
[edit]respūtūrus (feminine respūtūra, neuter respūtūrum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | respūtūrus | respūtūra | respūtūrum | respūtūrī | respūtūrae | respūtūra | |
| genitive | respūtūrī | respūtūrae | respūtūrī | respūtūrōrum | respūtūrārum | respūtūrōrum | |
| dative | respūtūrō | respūtūrae | respūtūrō | respūtūrīs | |||
| accusative | respūtūrum | respūtūram | respūtūrum | respūtūrōs | respūtūrās | respūtūra | |
| ablative | respūtūrō | respūtūrā | respūtūrō | respūtūrīs | |||
| vocative | respūtūre | respūtūra | respūtūrum | respūtūrī | respūtūrae | respūtūra | |