respiraturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of respīrō.
Participle
[edit]respīrātūrus (feminine respīrātūra, neuter respīrātūrum); first/second-declension participle
- about to respire
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | respīrātūrus | respīrātūra | respīrātūrum | respīrātūrī | respīrātūrae | respīrātūra | |
| genitive | respīrātūrī | respīrātūrae | respīrātūrī | respīrātūrōrum | respīrātūrārum | respīrātūrōrum | |
| dative | respīrātūrō | respīrātūrae | respīrātūrō | respīrātūrīs | |||
| accusative | respīrātūrum | respīrātūram | respīrātūrum | respīrātūrōs | respīrātūrās | respīrātūra | |
| ablative | respīrātūrō | respīrātūrā | respīrātūrō | respīrātūrīs | |||
| vocative | respīrātūre | respīrātūra | respīrātūrum | respīrātūrī | respīrātūrae | respīrātūra | |