resalutatus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of resalūtō.
Participle
[edit]resalūtātus (feminine resalūtāta, neuter resalūtātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | resalūtātus | resalūtāta | resalūtātum | resalūtātī | resalūtātae | resalūtāta | |
| genitive | resalūtātī | resalūtātae | resalūtātī | resalūtātōrum | resalūtātārum | resalūtātōrum | |
| dative | resalūtātō | resalūtātae | resalūtātō | resalūtātīs | |||
| accusative | resalūtātum | resalūtātam | resalūtātum | resalūtātōs | resalūtātās | resalūtāta | |
| ablative | resalūtātō | resalūtātā | resalūtātō | resalūtātīs | |||
| vocative | resalūtāte | resalūtāta | resalūtātum | resalūtātī | resalūtātae | resalūtāta | |