religaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of religō (“[I] bind back”).
Participle
[edit]religātūrus (feminine religātūra, neuter religātūrum); first/second-declension participle
- about to bind fast
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | religātūrus | religātūra | religātūrum | religātūrī | religātūrae | religātūra | |
| genitive | religātūrī | religātūrae | religātūrī | religātūrōrum | religātūrārum | religātūrōrum | |
| dative | religātūrō | religātūrae | religātūrō | religātūrīs | |||
| accusative | religātūrum | religātūram | religātūrum | religātūrōs | religātūrās | religātūra | |
| ablative | religātūrō | religātūrā | religātūrō | religātūrīs | |||
| vocative | religātūre | religātūra | religātūrum | religātūrī | religātūrae | religātūra | |