reinvitatus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of reinvītō
Participle
[edit]reinvītātus (feminine reinvītāta, neuter reinvītātum); first/second-declension participle
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | reinvītātus | reinvītāta | reinvītātum | reinvītātī | reinvītātae | reinvītāta | |
| genitive | reinvītātī | reinvītātae | reinvītātī | reinvītātōrum | reinvītātārum | reinvītātōrum | |
| dative | reinvītātō | reinvītātae | reinvītātō | reinvītātīs | |||
| accusative | reinvītātum | reinvītātam | reinvītātum | reinvītātōs | reinvītātās | reinvītāta | |
| ablative | reinvītātō | reinvītātā | reinvītātō | reinvītātīs | |||
| vocative | reinvītāte | reinvītāta | reinvītātum | reinvītātī | reinvītātae | reinvītāta | |