reinvitaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of reinvītō
Participle
[edit]reinvītātūrus (feminine reinvītātūra, neuter reinvītātūrum); first/second-declension participle
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | reinvītātūrus | reinvītātūra | reinvītātūrum | reinvītātūrī | reinvītātūrae | reinvītātūra | |
| genitive | reinvītātūrī | reinvītātūrae | reinvītātūrī | reinvītātūrōrum | reinvītātūrārum | reinvītātūrōrum | |
| dative | reinvītātūrō | reinvītātūrae | reinvītātūrō | reinvītātūrīs | |||
| accusative | reinvītātūrum | reinvītātūram | reinvītātūrum | reinvītātūrōs | reinvītātūrās | reinvītātūra | |
| ablative | reinvītātūrō | reinvītātūrā | reinvītātūrō | reinvītātūrīs | |||
| vocative | reinvītātūre | reinvītātūra | reinvītātūrum | reinvītātūrī | reinvītātūrae | reinvītātūra | |