refiguro

See also: refiguró

Latin

Etymology

From re- +‎ figuro.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /re.fiˈɡuː.roː/, [rɛfɪˈɡuːroː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /re.fiˈɡu.ro/, [refiˈɡuːro]

Verb

refigūrō (present infinitive refigūrāre, perfect active refigūrāvī, future participle refigūrātūrus); first conjugation

1. to refashion, reshape

Conjugation

   Conjugation of refigūrō (first conjugation)

indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	refigūrō	refigūrās	refigūrat	refigūrāmus	refigūrātis	refigūrant
	imperfect	refigūrābam	refigūrābās	refigūrābat	refigūrābāmus	refigūrābātis	refigūrābant
	future	refigūrābō	refigūrābis	refigūrābit	refigūrābimus	refigūrābitis	refigūrābunt
	perfect	refigūrāvī	refigūrāvistī	refigūrāvit	refigūrāvimus	refigūrāvistis	refigūrāvērunt, refigūrāvēre
	pluperfect	refigūrāveram	refigūrāverās	refigūrāverat	refigūrāverāmus	refigūrāverātis	refigūrāverant
	future perfect	refigūrāverō	refigūrāveris	refigūrāverit	refigūrāverimus	refigūrāveritis	refigūrāverint
passive	present	refigūror	refigūrāris, refigūrāre	refigūrātur	refigūrāmur	refigūrāminī	refigūrantur
	imperfect	refigūrābar	refigūrābāris, refigūrābāre	refigūrābātur	refigūrābāmur	refigūrābāminī	refigūrābantur
	future	refigūrābor	refigūrāberis, refigūrābere	refigūrābitur	refigūrābimur	refigūrābiminī	refigūrābuntur
	perfect	refigūrātus + present active indicative of sum
	pluperfect	refigūrātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	refigūrātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	refigūrem	refigūrēs	refigūret	refigūrēmus	refigūrētis	refigūrent
	imperfect	refigūrārem	refigūrārēs	refigūrāret	refigūrārēmus	refigūrārētis	refigūrārent
	perfect	refigūrāverim	refigūrāverīs	refigūrāverit	refigūrāverīmus	refigūrāverītis	refigūrāverint
	pluperfect	refigūrāvissem	refigūrāvissēs	refigūrāvisset	refigūrāvissēmus	refigūrāvissētis	refigūrāvissent
passive	present	refigūrer	refigūrēris, refigūrēre	refigūrētur	refigūrēmur	refigūrēminī	refigūrentur
	imperfect	refigūrārer	refigūrārēris, refigūrārēre	refigūrārētur	refigūrārēmur	refigūrārēminī	refigūrārentur
	perfect	refigūrātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	refigūrātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	refigūrā	—	—	refigūrāte	—
	future	—	refigūrātō	refigūrātō	—	refigūrātōte	refigūrantō
passive	present	—	refigūrāre	—	—	refigūrāminī	—
	future	—	refigūrātor	refigūrātor	—	—	refigūrantor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		refigūrāre	refigūrāvisse	refigūrātūrum esse	refigūrārī	refigūrātum esse	refigūrātum īrī
participles		refigūrāns	—	refigūrātūrus	—	refigūrātus	refigūrandus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		refigūrandī	refigūrandō	refigūrandum	refigūrandō	refigūrātum	refigūrātū

References

• “refiguro”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• refiguro in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.

Spanish

Verb

refiguro

1. first-person singular present indicative of refigurar