reclinatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of reclīnō (“bend back”).

Participle

reclīnātus (feminine reclīnāta, neuter reclīnātum); first/second-declension participle

1. bent back
2. reclined

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	reclīnātus	reclīnāta	reclīnātum		reclīnātī	reclīnātae	reclīnāta
genitive	reclīnātī	reclīnātae	reclīnātī		reclīnātōrum	reclīnātārum	reclīnātōrum
dative	reclīnātō	reclīnātae	reclīnātō		reclīnātīs
accusative	reclīnātum	reclīnātam	reclīnātum		reclīnātōs	reclīnātās	reclīnāta
ablative	reclīnātō	reclīnātā	reclīnātō		reclīnātīs
vocative	reclīnāte	reclīnāta	reclīnātum		reclīnātī	reclīnātae	reclīnāta