Jump to content

pugnaturus

From Wiktionary, the free dictionary

Latin

[edit]

Etymology

[edit]

Future active participle of pugnō.

Participle

[edit]

pugnātūrus (feminine pugnātūra, neuter pugnātūrum); first/second-declension participle

  1. about to fight

Declension

[edit]

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative pugnātūrus pugnātūra pugnātūrum pugnātūrī pugnātūrae pugnātūra
genitive pugnātūrī pugnātūrae pugnātūrī pugnātūrōrum pugnātūrārum pugnātūrōrum
dative pugnātūrō pugnātūrae pugnātūrō pugnātūrīs
accusative pugnātūrum pugnātūram pugnātūrum pugnātūrōs pugnātūrās pugnātūra
ablative pugnātūrō pugnātūrā pugnātūrō pugnātūrīs
vocative pugnātūre pugnātūra pugnātūrum pugnātūrī pugnātūrae pugnātūra