propugnaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of prōpugnō.
Participle
[edit]prōpugnātūrus (feminine prōpugnātūra, neuter prōpugnātūrum); first/second-declension participle
- about to contend
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | prōpugnātūrus | prōpugnātūra | prōpugnātūrum | prōpugnātūrī | prōpugnātūrae | prōpugnātūra | |
| genitive | prōpugnātūrī | prōpugnātūrae | prōpugnātūrī | prōpugnātūrōrum | prōpugnātūrārum | prōpugnātūrōrum | |
| dative | prōpugnātūrō | prōpugnātūrae | prōpugnātūrō | prōpugnātūrīs | |||
| accusative | prōpugnātūrum | prōpugnātūram | prōpugnātūrum | prōpugnātūrōs | prōpugnātūrās | prōpugnātūra | |
| ablative | prōpugnātūrō | prōpugnātūrā | prōpugnātūrō | prōpugnātūrīs | |||
| vocative | prōpugnātūre | prōpugnātūra | prōpugnātūrum | prōpugnātūrī | prōpugnātūrae | prōpugnātūra | |