pronuntiaturus

Latin

Etymology

Future active participle of prōnūntiō (“announce”).

Participle

prōnūntiātūrus (feminine prōnūntiātūra, neuter prōnūntiātūrum); first/second-declension participle

1. about to proclaim, about to declare, about to announce

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	prōnūntiātūrus	prōnūntiātūra	prōnūntiātūrum		prōnūntiātūrī	prōnūntiātūrae	prōnūntiātūra
genitive	prōnūntiātūrī	prōnūntiātūrae	prōnūntiātūrī		prōnūntiātūrōrum	prōnūntiātūrārum	prōnūntiātūrōrum
dative	prōnūntiātūrō	prōnūntiātūrae	prōnūntiātūrō		prōnūntiātūrīs
accusative	prōnūntiātūrum	prōnūntiātūram	prōnūntiātūrum		prōnūntiātūrōs	prōnūntiātūrās	prōnūntiātūra
ablative	prōnūntiātūrō	prōnūntiātūrā	prōnūntiātūrō		prōnūntiātūrīs
vocative	prōnūntiātūre	prōnūntiātūra	prōnūntiātūrum		prōnūntiātūrī	prōnūntiātūrae	prōnūntiātūra