proclinatus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of prōclīnō.
Participle
[edit]prōclīnātus (feminine prōclīnāta, neuter prōclīnātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | prōclīnātus | prōclīnāta | prōclīnātum | prōclīnātī | prōclīnātae | prōclīnāta | |
| genitive | prōclīnātī | prōclīnātae | prōclīnātī | prōclīnātōrum | prōclīnātārum | prōclīnātōrum | |
| dative | prōclīnātō | prōclīnātae | prōclīnātō | prōclīnātīs | |||
| accusative | prōclīnātum | prōclīnātam | prōclīnātum | prōclīnātōs | prōclīnātās | prōclīnāta | |
| ablative | prōclīnātō | prōclīnātā | prōclīnātō | prōclīnātīs | |||
| vocative | prōclīnāte | prōclīnāta | prōclīnātum | prōclīnātī | prōclīnātae | prōclīnāta | |