praenotatus
Latin
[edit]Participle
[edit]praenotātus (feminine praenotāta, neuter praenotātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | praenotātus | praenotāta | praenotātum | praenotātī | praenotātae | praenotāta | |
| genitive | praenotātī | praenotātae | praenotātī | praenotātōrum | praenotātārum | praenotātōrum | |
| dative | praenotātō | praenotātae | praenotātō | praenotātīs | |||
| accusative | praenotātum | praenotātam | praenotātum | praenotātōs | praenotātās | praenotāta | |
| ablative | praenotātō | praenotātā | praenotātō | praenotātīs | |||
| vocative | praenotāte | praenotāta | praenotātum | praenotātī | praenotātae | praenotāta | |