praeligaturus
Jump to navigation
Jump to search
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of praeligō.
Participle
[edit]praeligātūrus (feminine praeligātūra, neuter praeligātūrum); first/second-declension participle
- about to bind
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | praeligātūrus | praeligātūra | praeligātūrum | praeligātūrī | praeligātūrae | praeligātūra | |
| genitive | praeligātūrī | praeligātūrae | praeligātūrī | praeligātūrōrum | praeligātūrārum | praeligātūrōrum | |
| dative | praeligātūrō | praeligātūrae | praeligātūrō | praeligātūrīs | |||
| accusative | praeligātūrum | praeligātūram | praeligātūrum | praeligātūrōs | praeligātūrās | praeligātūra | |
| ablative | praeligātūrō | praeligātūrā | praeligātūrō | praeligātūrīs | |||
| vocative | praeligātūre | praeligātūra | praeligātūrum | praeligātūrī | praeligātūrae | praeligātūra | |