praefiniturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of praefiniō
Participle
[edit]praefinītūrus (feminine praefinītūra, neuter praefinītūrum); first/second-declension participle
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | praefinītūrus | praefinītūra | praefinītūrum | praefinītūrī | praefinītūrae | praefinītūra | |
| genitive | praefinītūrī | praefinītūrae | praefinītūrī | praefinītūrōrum | praefinītūrārum | praefinītūrōrum | |
| dative | praefinītūrō | praefinītūrae | praefinītūrō | praefinītūrīs | |||
| accusative | praefinītūrum | praefinītūram | praefinītūrum | praefinītūrōs | praefinītūrās | praefinītūra | |
| ablative | praefinītūrō | praefinītūrā | praefinītūrō | praefinītūrīs | |||
| vocative | praefinītūre | praefinītūra | praefinītūrum | praefinītūrī | praefinītūrae | praefinītūra | |