plenarius
Latin
[edit]Etymology
[edit]From plēnus (“full, filled; satisfied”) + -ārius.
Pronunciation
[edit]- (Classical Latin) IPA(key): /pleːˈnaː.ri.us/, [pɫ̪eːˈnäːriʊs̠]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /pleˈna.ri.us/, [pleˈnäːrius]
Adjective
[edit]plēnārius (feminine plēnāria, neuter plēnārium); first/second-declension adjective
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | plēnārius | plēnāria | plēnārium | plēnāriī | plēnāriae | plēnāria | |
| genitive | plēnāriī | plēnāriae | plēnāriī | plēnāriōrum | plēnāriārum | plēnāriōrum | |
| dative | plēnāriō | plēnāriae | plēnāriō | plēnāriīs | |||
| accusative | plēnārium | plēnāriam | plēnārium | plēnāriōs | plēnāriās | plēnāria | |
| ablative | plēnāriō | plēnāriā | plēnāriō | plēnāriīs | |||
| vocative | plēnārie | plēnāria | plēnārium | plēnāriī | plēnāriae | plēnāria | |
Related terms
[edit]Descendants
[edit]References
[edit]- "plenarius", in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition with additions by D. P. Carpenterius, Adelungius and others, edited by Léopold Favre, 1883–1887)