Jump to content

plancturus

From Wiktionary, the free dictionary

Latin

[edit]

Etymology

[edit]

Future active participle of plangō

Participle

[edit]

plānctūrus (feminine plānctūra, neuter plānctūrum); first/second-declension participle

  1. This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text {{rfdef}}.

Declension

[edit]

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative plānctūrus plānctūra plānctūrum plānctūrī plānctūrae plānctūra
genitive plānctūrī plānctūrae plānctūrī plānctūrōrum plānctūrārum plānctūrōrum
dative plānctūrō plānctūrae plānctūrō plānctūrīs
accusative plānctūrum plānctūram plānctūrum plānctūrōs plānctūrās plānctūra
ablative plānctūrō plānctūrā plānctūrō plānctūrīs
vocative plānctūre plānctūra plānctūrum plānctūrī plānctūrae plānctūra