pertemptaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of pertemptō.
Participle
[edit]pertemptātūrus (feminine pertemptātūra, neuter pertemptātūrum); first/second-declension participle
- about to test thoroughly
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | pertemptātūrus | pertemptātūra | pertemptātūrum | pertemptātūrī | pertemptātūrae | pertemptātūra | |
| genitive | pertemptātūrī | pertemptātūrae | pertemptātūrī | pertemptātūrōrum | pertemptātūrārum | pertemptātūrōrum | |
| dative | pertemptātūrō | pertemptātūrae | pertemptātūrō | pertemptātūrīs | |||
| accusative | pertemptātūrum | pertemptātūram | pertemptātūrum | pertemptātūrōs | pertemptātūrās | pertemptātūra | |
| ablative | pertemptātūrō | pertemptātūrā | pertemptātūrō | pertemptātūrīs | |||
| vocative | pertemptātūre | pertemptātūra | pertemptātūrum | pertemptātūrī | pertemptātūrae | pertemptātūra | |