percontatus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect participle of percontor
Participle
[edit]percontātus (feminine percontāta, neuter percontātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | percontātus | percontāta | percontātum | percontātī | percontātae | percontāta | |
| genitive | percontātī | percontātae | percontātī | percontātōrum | percontātārum | percontātōrum | |
| dative | percontātō | percontātae | percontātō | percontātīs | |||
| accusative | percontātum | percontātam | percontātum | percontātōs | percontātās | percontāta | |
| ablative | percontātō | percontātā | percontātō | percontātīs | |||
| vocative | percontāte | percontāta | percontātum | percontātī | percontātae | percontāta | |