patiesīgs
Latvian
[edit]Etymology
[edit]From patiess (“true”) + -īgs.
Pronunciation
[edit]
Adjective
[edit]patiesīgs (definite patiesīgais, comparative patiesīgāks, superlative vispatiesīgākais, adverb patiesīgi)
- true, real, genuine, authentic, sincere (such that it reflects reality)
- patiesīgs atgadījums ― a true incident
- stāstītāja to pāri pati pazinusi vai no patiesīgiem cilvēkiem dzirdējusi, kā tie divi dzīvojuši ― the (female) narrator knew herself, or had heard from true, sincere people, that two people lived there
- īsti māsklinieki, patiesīgas, dziļas dabas nekad nemēdz imponēt ar savu uzstāšanos un uzturēšanos lielajam pūlim ― real artists never try to impose true, deep nature on the large crowd (= public) with their storytelling and behavior
- Mirdzas Dreimanes māksla ir tik patiesīga, ka pat mazākie “meli” lec acīs ― Mirdza Dreimane's art is so genuine, authentic, that even the smallest “lies” jump to the eyes (= are obvious)
Declension
[edit]indefinite declension (nenoteiktā galotne) of patiesīgs
| masculine (vīriešu dzimte) | feminine (sieviešu dzimte) | ||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) | ||||||
| nominative (nominatīvs) | patiesīgs | patiesīgi | patiesīga | patiesīgas | |||||
| accusative (akuzatīvs) | patiesīgu | patiesīgus | patiesīgu | patiesīgas | |||||
| genitive (ģenitīvs) | patiesīga | patiesīgu | patiesīgas | patiesīgu | |||||
| dative (datīvs) | patiesīgam | patiesīgiem | patiesīgai | patiesīgām | |||||
| instrumental (instrumentālis) | patiesīgu | patiesīgiem | patiesīgu | patiesīgām | |||||
| locative (lokatīvs) | patiesīgā | patiesīgos | patiesīgā | patiesīgās | |||||
| vocative (vokatīvs) | — | — | — | — | |||||