patiesīgs

Latvian

Etymology

From patiess (“true”) +‎ -īgs.

Adjective

patiesīgs (definite patiesīgais, comparative patiesīgāks, superlative vispatiesīgākais, adverb patiesīgi)

1. true, real, genuine, authentic, sincere (such that it reflects reality)

   patiesīgs atgadījums ― a true incident

   stāstītāja to pāri pati pazinusi vai no patiesīgiem cilvēkiem dzirdējusi, kā tie divi dzīvojuši ― the (female) narrator knew herself, or had heard from true, sincere people, that two people lived there

   īsti māsklinieki, patiesīgas, dziļas dabas nekad nemēdz imponēt ar savu uzstāšanos un uzturēšanos lielajam pūlim ― real artists never try to impose true, deep nature on the large crowd (= public) with their storytelling and behavior

   Mirdzas Dreimanes māksla ir tik patiesīga, ka pat mazākie “meli” lec acīs ― Mirdza Dreimane's art is so genuine, authentic, that even the smallest “lies” jump to the eyes (= are obvious)

Declension

Indefinite declension (nenoteiktā galotne) of patiesīgs

	masculine (vīriešu dzimte)			feminine (sieviešu dzimte)
	singular	plural		singular	plural
nominative	patiesīgs	patiesīgi		patiesīga	patiesīgas
genitive	patiesīga	patiesīgu		patiesīgas	patiesīgu
dative	patiesīgam	patiesīgiem		patiesīgai	patiesīgām
accusative	patiesīgu	patiesīgus		patiesīgu	patiesīgas
instrumental	patiesīgu	patiesīgiem		patiesīgu	patiesīgām
locative	patiesīgā	patiesīgos		patiesīgā	patiesīgās
vocative	—	—		—	—

Synonyms

• īsts, īstens
• faktisks
• patiess
• reāls

Antonyms

• ireāls
• nepatiess, nepatiesīgs

Derived terms

• patiesīgums

Related terms

• patiesība
• tiesa
• tiešs