panetarius

Latin

Alternative forms

• pānātērius, pānātārius

Etymology

pānis (“bread”) +‎ -ārius. Motivated by Old French panetier, panatier.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /paː.neˈtaː.ri.us/, [päːnɛˈt̪äːriʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /pa.neˈta.ri.us/, [päneˈt̪äːrius]

Noun

pānetārius m (genitive pānetāriī or pānetārī); second declension (Medieval Latin)

1. one whose job it is to provide with bread, pantler

   Synonym: prōcūrātor pānis

Declension

Second-declension noun.

	singular	plural
nominative	pānetārius	pānetāriī
genitive	pānetāriī pānetārī1	pānetāriōrum
dative	pānetāriō	pānetāriīs
accusative	pānetārium	pānetāriōs
ablative	pānetāriō	pānetāriīs
vocative	pānetārie	pānetāriī

¹Found in older Latin (until the Augustan Age).