pampinarius

Latin

Etymology

From pampinus (“foliage of a vine”) +‎ -ārius.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /pam.piˈnaː.ri.us/, [pämpɪˈnäːriʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /pam.piˈna.ri.us/, [pämpiˈnäːrius]

Adjective

pampinārius (feminine pampināria, neuter pampinārium); first/second-declension adjective

1. (of a vine) Of or pertaining to tendrils or leaves; that has tendrils and leaves.

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	pampinārius	pampināria	pampinārium		pampināriī	pampināriae	pampināria
genitive	pampināriī	pampināriae	pampināriī		pampināriōrum	pampināriārum	pampināriōrum
dative	pampināriō	pampināriae	pampināriō		pampināriīs
accusative	pampinārium	pampināriam	pampinārium		pampināriōs	pampināriās	pampināria
ablative	pampināriō	pampināriā	pampināriō		pampināriīs
vocative	pampinārie	pampināria	pampinārium		pampināriī	pampināriae	pampināria

Derived terms

• pampinārium

Related terms

• pampināceus
• pampinātiō
• pampinātor
• pampinātus
• pampineus
• pampinō
• pampinōsus
• pampinus

References

• “pampinarius”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• pampinarius in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.