paginatus

Latin

Etymology

From pāgina (“written page, leaf, sheet”).

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /paː.ɡiˈnaː.tus/, [päːɡɪˈnäːt̪ʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /pa.d͡ʒiˈna.tus/, [päd͡ʒiˈnäːt̪us]

Adjective

pāginātus (feminine pāgināta, neuter pāginātum); first/second-declension adjective

1. joined together

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	pāginātus	pāgināta	pāginātum		pāginātī	pāginātae	pāgināta
genitive	pāginātī	pāginātae	pāginātī		pāginātōrum	pāginātārum	pāginātōrum
dative	pāginātō	pāginātae	pāginātō		pāginātīs
accusative	pāginātum	pāginātam	pāginātum		pāginātōs	pāginātās	pāgināta
ablative	pāginātō	pāginātā	pāginātō		pāginātīs
vocative	pāgināte	pāgināta	pāginātum		pāginātī	pāginātae	pāgināta

Related terms

• pāgella
• pāgina
• pāginālis
• pāginula

References

• “paginatus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• paginatus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.