pašskaņa

See also: pašskaņā

Latvian

Etymology

From paš (“a form of pats “self””) +‎ skaņa (“sound”). A calque of German Selbstlaut (“vowel”), it was, until the beginning of the 20th century, one of the competing variants of the term patskanis, coined by A. Kronvalds in the 1860s.

Noun

pašskaņa m

1. (obsolete) genitive singular of pašskanis

pašskaņa f (4th declension)

1. obsolete form of patskanis

Declension

Declension of pašskaņa (4th declension)

	singular (vienskaitlis)	plural (daudzskaitlis)
nominative (nominatīvs)	pašskaņa	pašskaņas
accusative (akuzatīvs)	pašskaņu	pašskaņas
genitive (ģenitīvs)	pašskaņas	pašskaņu
dative (datīvs)	pašskaņai	pašskaņām
instrumental (instrumentālis)	pašskaņu	pašskaņām
locative (lokatīvs)	pašskaņā	pašskaņās
vocative (vokatīvs)	pašskaņa	pašskaņas