orditurus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of ōrdior
Participle
[edit]ōrdītūrus (feminine ōrdītūra, neuter ōrdītūrum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | ōrdītūrus | ōrdītūra | ōrdītūrum | ōrdītūrī | ōrdītūrae | ōrdītūra | |
| genitive | ōrdītūrī | ōrdītūrae | ōrdītūrī | ōrdītūrōrum | ōrdītūrārum | ōrdītūrōrum | |
| dative | ōrdītūrō | ōrdītūrae | ōrdītūrō | ōrdītūrīs | |||
| accusative | ōrdītūrum | ōrdītūram | ōrdītūrum | ōrdītūrōs | ōrdītūrās | ōrdītūra | |
| ablative | ōrdītūrō | ōrdītūrā | ōrdītūrō | ōrdītūrīs | |||
| vocative | ōrdītūre | ōrdītūra | ōrdītūrum | ōrdītūrī | ōrdītūrae | ōrdītūra | |