octavarius
Latin
[edit]Etymology
[edit]From octāvus (“eighth”) + -ārius (adjective-forming suffix).
Pronunciation
[edit]- (Classical Latin) IPA(key): /ok.taːˈu̯aː.ri.us/, [ɔkt̪äːˈu̯äːriʊs̠]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /ok.taˈva.ri.us/, [okt̪äˈväːrius]
Adjective
[edit]octāvārius (feminine octāvāria, neuter octāvārium); first/second-declension adjective
- (Late Latin) of an eighth part
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | octāvārius | octāvāria | octāvārium | octāvāriī | octāvāriae | octāvāria | |
| genitive | octāvāriī | octāvāriae | octāvāriī | octāvāriōrum | octāvāriārum | octāvāriōrum | |
| dative | octāvāriō | octāvāriae | octāvāriō | octāvāriīs | |||
| accusative | octāvārium | octāvāriam | octāvārium | octāvāriōs | octāvāriās | octāvāria | |
| ablative | octāvāriō | octāvāriā | octāvāriō | octāvāriīs | |||
| vocative | octāvārie | octāvāria | octāvārium | octāvāriī | octāvāriae | octāvāria | |
References
[edit]- “octavarius”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- R. E. Latham, D. R. Howlett, & R. K. Ashdowne, editors (1975–2013), “octavarius”, in Dictionary of Medieval Latin from British Sources[1], London: Oxford University Press for the British Academy, →ISBN, →OCLC