obsignaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of obsignō.
Participle
[edit]obsignātūrus (feminine obsignātūra, neuter obsignātūrum); first/second-declension participle
- about to seal
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | obsignātūrus | obsignātūra | obsignātūrum | obsignātūrī | obsignātūrae | obsignātūra | |
| genitive | obsignātūrī | obsignātūrae | obsignātūrī | obsignātūrōrum | obsignātūrārum | obsignātūrōrum | |
| dative | obsignātūrō | obsignātūrae | obsignātūrō | obsignātūrīs | |||
| accusative | obsignātūrum | obsignātūram | obsignātūrum | obsignātūrōs | obsignātūrās | obsignātūra | |
| ablative | obsignātūrō | obsignātūrā | obsignātūrō | obsignātūrīs | |||
| vocative | obsignātūre | obsignātūra | obsignātūrum | obsignātūrī | obsignātūrae | obsignātūra | |