mussitatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of mussitō (“keep quiet”).

Participle

mussitātus (feminine mussitāta, neuter mussitātum); first/second-declension participle

1. kept quiet, having been kept quiet.
2. muttered, murmured, having been muttered.

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	mussitātus	mussitāta	mussitātum		mussitātī	mussitātae	mussitāta
genitive	mussitātī	mussitātae	mussitātī		mussitātōrum	mussitātārum	mussitātōrum
dative	mussitātō	mussitātae	mussitātō		mussitātīs
accusative	mussitātum	mussitātam	mussitātum		mussitātōs	mussitātās	mussitāta
ablative	mussitātō	mussitātā	mussitātō		mussitātīs
vocative	mussitāte	mussitāta	mussitātum		mussitātī	mussitātae	mussitāta