multidentatus

Latin

From multus (“many”) +‎ -i- +‎ dēns (“tooth”) +‎ -ātus (“-ed”).

(Classical Latin) IPA^(key): /mul.ti.denˈtaː.tus/, [mʊɫ̪t̪ɪd̪ɛn̪ˈt̪äːt̪ʊs̠]
(modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /mul.ti.denˈta.tus/, [mul̪t̪id̪en̪ˈt̪äːt̪us]

multidentātus (feminine multidentāta, neuter multidentātum); first/second-declension adjective

Used almost exclusively as a taxonomic epithet and thus not normally in inflected forms other than the nominative singular.

	masculine	feminine	neuter	masculine	feminine	neuter
	singular			plural
nominative	multidentātus	multidentāta	multidentātum	multidentātī	multidentātae	multidentāta
genitive	multidentātī	multidentātae	multidentātī	multidentātōrum	multidentātārum	multidentātōrum
dative	multidentātō	multidentātae	multidentātō	multidentātīs
accusative	multidentātum	multidentātam	multidentātum	multidentātōs	multidentātās	multidentāta
ablative	multidentātō	multidentātā	multidentātō	multidentātīs
vocative	multidentāte	multidentāta	multidentātum	multidentātī	multidentātae	multidentāta