minitatus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of minitor.
Participle
[edit]minitātus (feminine minitāta, neuter minitātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | minitātus | minitāta | minitātum | minitātī | minitātae | minitāta | |
| genitive | minitātī | minitātae | minitātī | minitātōrum | minitātārum | minitātōrum | |
| dative | minitātō | minitātae | minitātō | minitātīs | |||
| accusative | minitātum | minitātam | minitātum | minitātōs | minitātās | minitāta | |
| ablative | minitātō | minitātā | minitātō | minitātīs | |||
| vocative | minitāte | minitāta | minitātum | minitātī | minitātae | minitāta | |