maritaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of marītō.
Participle
[edit]marītātūrus (feminine marītātūra, neuter marītātūrum); first/second-declension participle
- about to marry
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | marītātūrus | marītātūra | marītātūrum | marītātūrī | marītātūrae | marītātūra | |
| genitive | marītātūrī | marītātūrae | marītātūrī | marītātūrōrum | marītātūrārum | marītātūrōrum | |
| dative | marītātūrō | marītātūrae | marītātūrō | marītātūrīs | |||
| accusative | marītātūrum | marītātūram | marītātūrum | marītātūrōs | marītātūrās | marītātūra | |
| ablative | marītātūrō | marītātūrā | marītātūrō | marītātūrīs | |||
| vocative | marītātūre | marītātūra | marītātūrum | marītātūrī | marītātūrae | marītātūra | |