marginatus
Latin
[edit]Etymology
[edit]From margō, marginis (“margin”) + -ātus (“-ed”); or alternatively, from the perfect passive participle of marginō (“to furnish with a margin, enclose with a margin”).
Pronunciation
[edit]- (Classical Latin) IPA(key): /mar.ɡiˈnaː.tus/, [märɡɪˈnäːt̪ʊs̠]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /mar.d͡ʒiˈna.tus/, [märd͡ʒiˈnäːt̪us]
Adjective
[edit]marginātus (feminine margināta, neuter marginātum); first/second-declension adjective
- having a border or margin
- Synonyms: cīnctus, limbātus
- Antonym: ēmarginātus
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | marginātus | margināta | marginātum | marginātī | marginātae | margināta | |
| genitive | marginātī | marginātae | marginātī | marginātōrum | marginātārum | marginātōrum | |
| dative | marginātō | marginātae | marginātō | marginātīs | |||
| accusative | marginātum | marginātam | marginātum | marginātōs | marginātās | margināta | |
| ablative | marginātō | marginātā | marginātō | marginātīs | |||
| vocative | margināte | margināta | marginātum | marginātī | marginātae | margināta | |