emarginatus
Jump to navigation
Jump to search
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of ēmarginō.
Participle
[edit]ēmarginātus (feminine ēmargināta, neuter ēmarginātum); first/second-declension participle
- deprived of its edge
Usage notes
[edit]- Used almost exclusively as a taxonomic epithet.
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | ēmarginātus | ēmargināta | ēmarginātum | ēmarginātī | ēmarginātae | ēmargināta | |
| genitive | ēmarginātī | ēmarginātae | ēmarginātī | ēmarginātōrum | ēmarginātārum | ēmarginātōrum | |
| dative | ēmarginātō | ēmarginātae | ēmarginātō | ēmarginātīs | |||
| accusative | ēmarginātum | ēmarginātam | ēmarginātum | ēmarginātōs | ēmarginātās | ēmargināta | |
| ablative | ēmarginātō | ēmarginātā | ēmarginātō | ēmarginātīs | |||
| vocative | ēmargināte | ēmargināta | ēmarginātum | ēmarginātī | ēmarginātae | ēmargināta | |