libatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of lībō (“sip, sprinkle”).

Pronunciation

(Classical Latin) IPA^(key): /liːˈbaː.tus/, [lʲiːˈbäːt̪ʊs̠]

• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /liˈba.tus/, [liˈbäːt̪us]

Participle

lībātus (feminine lībāta, neuter lībātum); first/second-declension participle

1. sipped, tasted, having been sipped.
2. sprinkled, consecrated, having been sprinkled as a libation.
3. spilled, having been spilled.

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	lībātus	lībāta	lībātum		lībātī	lībātae	lībāta
genitive	lībātī	lībātae	lībātī		lībātōrum	lībātārum	lībātōrum
dative	lībātō	lībātae	lībātō		lībātīs
accusative	lībātum	lībātam	lībātum		lībātōs	lībātās	lībāta
ablative	lībātō	lībātā	lībātō		lībātīs
vocative	lībāte	lībāta	lībātum		lībātī	lībātae	lībāta