konstatējošs
Latvian
[edit]Participle
[edit]konstatējošs (definite konstatējošais; adverb konstatējoši)
Declension
[edit]indefinite declension (nenoteiktā galotne) of konstatējošs
| masculine (vīriešu dzimte) | feminine (sieviešu dzimte) | ||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) | ||||||
| nominative (nominatīvs) | konstatējošs | konstatējoši | konstatējoša | konstatējošas | |||||
| accusative (akuzatīvs) | konstatējošu | konstatējošus | konstatējošu | konstatējošas | |||||
| genitive (ģenitīvs) | konstatējoša | konstatējošu | konstatējošas | konstatējošu | |||||
| dative (datīvs) | konstatējošam | konstatējošiem | konstatējošai | konstatējošām | |||||
| instrumental (instrumentālis) | konstatējošu | konstatējošiem | konstatējošu | konstatējošām | |||||
| locative (lokatīvs) | konstatējošā | konstatējošos | konstatējošā | konstatējošās | |||||
| vocative (vokatīvs) | — | — | — | — | |||||