konstatējošais
Latvian
[edit]Participle
[edit]konstatējošais (indefinite konstatējošs; adverb konstatējoši)
Declension
[edit]| masculine (vīriešu dzimte) | feminine (sieviešu dzimte) | ||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) | ||||||
| nominative (nominatīvs) | konstatējošais | konstatējošie | konstatējošā | konstatējošās | |||||
| accusative (akuzatīvs) | konstatējošo | konstatējošos | konstatējošo | konstatējošās | |||||
| genitive (ģenitīvs) | konstatējošā | konstatējošo | konstatējošās | konstatējošo | |||||
| dative (datīvs) | konstatējošajam | konstatējošajiem | konstatējošajai | konstatējošajām | |||||
| instrumental (instrumentālis) | konstatējošo | konstatējošajiem | konstatējošo | konstatējošajām | |||||
| locative (lokatīvs) | konstatējošajā | konstatējošajos | konstatējošajā | konstatējošajās | |||||
| vocative (vokatīvs) | konstatējošo, konstatējošais | konstatējošie | konstatējošo, konstatējošā | konstatējošās | |||||