jejuno

Latin

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /i̯ei̯ˈi̯uː.noː/, [i̯ɛi̯ˈi̯uːnoː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /jeˈju.no/, [jeˈjuːno]

Adjective

jejūnō

1. dative/ablative masculine/neuter singular of jejūnus

Verb

jejūnō (present infinitive jejūnāre, perfect active jejūnāvī, supine jejūnātum); first conjugation

1. Alternative form of ieiūnō

Conjugation

   Conjugation of jejūnō (first conjugation)

indicative		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	jejūnō		jejūnās		jejūnat		jejūnāmus		jejūnātis		jejūnant
	imperfect	jejūnābam		jejūnābās		jejūnābat		jejūnābāmus		jejūnābātis		jejūnābant
	future	jejūnābō		jejūnābis		jejūnābit		jejūnābimus		jejūnābitis		jejūnābunt
	perfect	jejūnāvī		jejūnāvistī		jejūnāvit		jejūnāvimus		jejūnāvistis		jejūnāvērunt, jejūnāvēre
	pluperfect	jejūnāveram		jejūnāverās		jejūnāverat		jejūnāverāmus		jejūnāverātis		jejūnāverant
	future perfect	jejūnāverō		jejūnāveris		jejūnāverit		jejūnāverimus		jejūnāveritis		jejūnāverint
passive	present	jejūnor		jejūnāris, jejūnāre		jejūnātur		jejūnāmur		jejūnāminī		jejūnantur
	imperfect	jejūnābar		jejūnābāris, jejūnābāre		jejūnābātur		jejūnābāmur		jejūnābāminī		jejūnābantur
	future	jejūnābor		jejūnāberis, jejūnābere		jejūnābitur		jejūnābimur		jejūnābiminī		jejūnābuntur
	perfect	jejūnātus + present active indicative of sum
	pluperfect	jejūnātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	jejūnātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	jejūnem		jejūnēs		jejūnet		jejūnēmus		jejūnētis		jejūnent
	imperfect	jejūnārem		jejūnārēs		jejūnāret		jejūnārēmus		jejūnārētis		jejūnārent
	perfect	jejūnāverim		jejūnāverīs		jejūnāverit		jejūnāverīmus		jejūnāverītis		jejūnāverint
	pluperfect	jejūnāvissem		jejūnāvissēs		jejūnāvisset		jejūnāvissēmus		jejūnāvissētis		jejūnāvissent
passive	present	jejūner		jejūnēris, jejūnēre		jejūnētur		jejūnēmur		jejūnēminī		jejūnentur
	imperfect	jejūnārer		jejūnārēris, jejūnārēre		jejūnārētur		jejūnārēmur		jejūnārēminī		jejūnārentur
	perfect	jejūnātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	jejūnātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	—		jejūnā		—		—		jejūnāte		—
	future	—		jejūnātō		jejūnātō		—		jejūnātōte		jejūnantō
passive	present	—		jejūnāre		—		—		jejūnāminī		—
	future	—		jejūnātor		jejūnātor		—		—		jejūnantor
non-finite forms		infinitive						participle
		active			passive			active			passive
present		jejūnāre			jejūnārī			jejūnāns			—
future		jejūnātūrum esse			jejūnātum īrī			jejūnātūrus			jejūnandus
perfect		jejūnāvisse			jejūnātum esse			—			jejūnātus
future perfect		—			jejūnātum fore			—			—
perfect potential		jejūnātūrum fuisse			—			—			—
verbal nouns		gerund								supine
		genitive		dative		accusative		ablative		accusative		ablative
		jejūnandī		jejūnandō		jejūnandum		jejūnandō		jejūnātum		jejūnātū

References

• “jejuno”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• jejuno in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.

Portuguese

Etymology

Borrowed from Latin jejunum, ieiunum. Doublet of the inherited jejum.

Pronunciation

 

• (Brazil) IPA^(key): /ʒeˈʒũ.nu/

• (Brazil) IPA^(key): /ʒeˈʒũ.nu/
  • (Southern Brazil) IPA^(key): /ʒeˈʒu.no/

• (Portugal) IPA^(key): /ʒɨˈʒu.nu/

Noun

jejuno m (plural jejunos)

1. (anatomy) jejunum (central of the three divisions of the small intestine)

Further reading

• “jejuno”, in Dicionário infopédia da Língua Portuguesa (in Portuguese), Porto: Porto Editora, 2003–2025