jaunikis

Latgalian

Etymology

From Proto-Balto-Slavic [Term?]. Cognates include Lithuanian jaunikis and, more distantly, Russian юнец (junec, “lad”).

Pronunciation

• IPA^(key): [ˈjâu̯nʲikʲisʲ]
• Hyphenation: jau‧ni‧kis

Noun

jaunikis m

1. groom

Declension

Declension of jaunikis (type 2 noun)

	singular	plural
nominative	jaunikis	jauniki
genitive	jauniķa	jauniķu
dative	jauniķam	jaunikim
accusative	jauniki	jauniķus
instrumental	jauniki	jaunikim
locative	jaunikī	jauniķūs
vocative	jauniki	jauniki

Coordinate terms

• mārga (“bride”)

References

• A. Andronov, L. Leikuma (2008) Latgalīšu-Latvīšu-Krīvu sarunu vuordineica, Lvava, →ISBN, page 11