jaculaturus
Jump to navigation
Jump to search
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of jaculor.
Participle
[edit]jaculātūrus (feminine jaculātūra, neuter jaculātūrum); first/second-declension participle
- Alternative form of iaculāturus
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | jaculātūrus | jaculātūra | jaculātūrum | jaculātūrī | jaculātūrae | jaculātūra | |
| genitive | jaculātūrī | jaculātūrae | jaculātūrī | jaculātūrōrum | jaculātūrārum | jaculātūrōrum | |
| dative | jaculātūrō | jaculātūrae | jaculātūrō | jaculātūrīs | |||
| accusative | jaculātūrum | jaculātūram | jaculātūrum | jaculātūrōs | jaculātūrās | jaculātūra | |
| ablative | jaculātūrō | jaculātūrā | jaculātūrō | jaculātūrīs | |||
| vocative | jaculātūre | jaculātūra | jaculātūrum | jaculātūrī | jaculātūrae | jaculātūra | |