iaculaturus
Jump to navigation
Jump to search
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of iaculor.
Participle
[edit]iaculātūrus (feminine iaculātūra, neuter iaculātūrum); first/second-declension participle
- about to throw
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | iaculātūrus | iaculātūra | iaculātūrum | iaculātūrī | iaculātūrae | iaculātūra | |
| genitive | iaculātūrī | iaculātūrae | iaculātūrī | iaculātūrōrum | iaculātūrārum | iaculātūrōrum | |
| dative | iaculātūrō | iaculātūrae | iaculātūrō | iaculātūrīs | |||
| accusative | iaculātūrum | iaculātūram | iaculātūrum | iaculātūrōs | iaculātūrās | iaculātūra | |
| ablative | iaculātūrō | iaculātūrā | iaculātūrō | iaculātūrīs | |||
| vocative | iaculātūre | iaculātūra | iaculātūrum | iaculātūrī | iaculātūrae | iaculātūra | |