irretiturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of irrētiō.
Participle
[edit]irrētītūrus (feminine irrētītūra, neuter irrētītūrum); first/second-declension participle
- about to entangle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | irrētītūrus | irrētītūra | irrētītūrum | irrētītūrī | irrētītūrae | irrētītūra | |
| genitive | irrētītūrī | irrētītūrae | irrētītūrī | irrētītūrōrum | irrētītūrārum | irrētītūrōrum | |
| dative | irrētītūrō | irrētītūrae | irrētītūrō | irrētītūrīs | |||
| accusative | irrētītūrum | irrētītūram | irrētītūrum | irrētītūrōs | irrētītūrās | irrētītūra | |
| ablative | irrētītūrō | irrētītūrā | irrētītūrō | irrētītūrīs | |||
| vocative | irrētītūre | irrētītūra | irrētītūrum | irrētītūrī | irrētītūrae | irrētītūra | |