interpositurus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of interpōnō.
Participle
[edit]interpositūrus (feminine interpositūra, neuter interpositūrum); first/second-declension participle
- about to interpose
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | interpositūrus | interpositūra | interpositūrum | interpositūrī | interpositūrae | interpositūra | |
| genitive | interpositūrī | interpositūrae | interpositūrī | interpositūrōrum | interpositūrārum | interpositūrōrum | |
| dative | interpositūrō | interpositūrae | interpositūrō | interpositūrīs | |||
| accusative | interpositūrum | interpositūram | interpositūrum | interpositūrōs | interpositūrās | interpositūra | |
| ablative | interpositūrō | interpositūrā | interpositūrō | interpositūrīs | |||
| vocative | interpositūre | interpositūra | interpositūrum | interpositūrī | interpositūrae | interpositūra | |