instauraturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of īnstaurō.
Participle
[edit]īnstaurātūrus (feminine īnstaurātūra, neuter īnstaurātūrum); first/second-declension participle
- about to resume
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | īnstaurātūrus | īnstaurātūra | īnstaurātūrum | īnstaurātūrī | īnstaurātūrae | īnstaurātūra | |
| genitive | īnstaurātūrī | īnstaurātūrae | īnstaurātūrī | īnstaurātūrōrum | īnstaurātūrārum | īnstaurātūrōrum | |
| dative | īnstaurātūrō | īnstaurātūrae | īnstaurātūrō | īnstaurātūrīs | |||
| accusative | īnstaurātūrum | īnstaurātūram | īnstaurātūrum | īnstaurātūrōs | īnstaurātūrās | īnstaurātūra | |
| ablative | īnstaurātūrō | īnstaurātūrā | īnstaurātūrō | īnstaurātūrīs | |||
| vocative | īnstaurātūre | īnstaurātūra | īnstaurātūrum | īnstaurātūrī | īnstaurātūrae | īnstaurātūra | |