insigniturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of īnsigniō (“mark; distinguish”).
Participle
[edit]īnsignītūrus (feminine īnsignītūra, neuter īnsignītūrum); first/second-declension participle
- about to mark, distinguish
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | īnsignītūrus | īnsignītūra | īnsignītūrum | īnsignītūrī | īnsignītūrae | īnsignītūra | |
| genitive | īnsignītūrī | īnsignītūrae | īnsignītūrī | īnsignītūrōrum | īnsignītūrārum | īnsignītūrōrum | |
| dative | īnsignītūrō | īnsignītūrae | īnsignītūrō | īnsignītūrīs | |||
| accusative | īnsignītūrum | īnsignītūram | īnsignītūrum | īnsignītūrōs | īnsignītūrās | īnsignītūra | |
| ablative | īnsignītūrō | īnsignītūrā | īnsignītūrō | īnsignītūrīs | |||
| vocative | īnsignītūre | īnsignītūra | īnsignītūrum | īnsignītūrī | īnsignītūrae | īnsignītūra | |