inretio

Latin

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /inˈreː.ti.oː/, [ɪnˈreːt̪ioː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /inˈret.t͡si.o/, [inˈrɛt̪ː͡s̪io]

Verb

inrētiō (present infinitive inrētīre, perfect active inrētīvī or inrētiī, supine inrētītum); fourth conjugation

1. Alternative form of irrētiō

Conjugation

   Conjugation of inrētiō (fourth conjugation)

indicative		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	inrētiō		inrētīs		inrētit		inrētīmus		inrētītis		inrētiunt
	imperfect	inrētiēbam		inrētiēbās		inrētiēbat		inrētiēbāmus		inrētiēbātis		inrētiēbant
	future	inrētiam		inrētiēs		inrētiet		inrētiēmus		inrētiētis		inrētient
	perfect	inrētīvī, inrētiī		inrētīvistī, inrētiistī		inrētīvit, inrētiit		inrētīvimus, inrētiimus		inrētīvistis, inrētiistis		inrētīvērunt, inrētīvēre, inrētiērunt, inrētiēre
	pluperfect	inrētīveram, inrētieram		inrētīverās, inrētierās		inrētīverat, inrētierat		inrētīverāmus, inrētierāmus		inrētīverātis, inrētierātis		inrētīverant, inrētierant
	future perfect	inrētīverō, inrētierō		inrētīveris, inrētieris		inrētīverit, inrētierit		inrētīverimus, inrētierimus		inrētīveritis, inrētieritis		inrētīverint, inrētierint
passive	present	inrētior		inrētīris, inrētīre		inrētītur		inrētīmur		inrētīminī		inrētiuntur
	imperfect	inrētiēbar		inrētiēbāris, inrētiēbāre		inrētiēbātur		inrētiēbāmur		inrētiēbāminī		inrētiēbantur
	future	inrētiar		inrētiēris, inrētiēre		inrētiētur		inrētiēmur		inrētiēminī		inrētientur
	perfect	inrētītus + present active indicative of sum
	pluperfect	inrētītus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	inrētītus + future active indicative of sum
subjunctive		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	inrētiam		inrētiās		inrētiat		inrētiāmus		inrētiātis		inrētiant
	imperfect	inrētīrem		inrētīrēs		inrētīret		inrētīrēmus		inrētīrētis		inrētīrent
	perfect	inrētīverim, inrētierim		inrētīverīs, inrētierīs		inrētīverit, inrētierit		inrētīverīmus, inrētierīmus		inrētīverītis, inrētierītis		inrētīverint, inrētierint
	pluperfect	inrētīvissem, inrētiissem		inrētīvissēs, inrētiissēs		inrētīvisset, inrētiisset		inrētīvissēmus, inrētiissēmus		inrētīvissētis, inrētiissētis		inrētīvissent, inrētiissent
passive	present	inrētiar		inrētiāris, inrētiāre		inrētiātur		inrētiāmur		inrētiāminī		inrētiantur
	imperfect	inrētīrer		inrētīrēris, inrētīrēre		inrētīrētur		inrētīrēmur		inrētīrēminī		inrētīrentur
	perfect	inrētītus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	inrētītus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	—		inrētī		—		—		inrētīte		—
	future	—		inrētītō		inrētītō		—		inrētītōte		inrētiuntō
passive	present	—		inrētīre		—		—		inrētīminī		—
	future	—		inrētītor		inrētītor		—		—		inrētiuntor
non-finite forms		infinitive						participle
		active			passive			active			passive
present		inrētīre			inrētīrī			inrētiēns			—
future		inrētītūrum esse			inrētītum īrī			inrētītūrus			inrētiendus, inrētiundus
perfect		inrētīvisse, inrētiisse			inrētītum esse			—			inrētītus
future perfect		—			inrētītum fore			—			—
perfect potential		inrētītūrum fuisse			—			—			—
verbal nouns		gerund								supine
		genitive		dative		accusative		ablative		accusative		ablative
		inrētiendī		inrētiendō		inrētiendum		inrētiendō		inrētītum		inrētītū

References

• “inretio”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers