Jump to content

inpertitus

From Wiktionary, the free dictionary

Latin

[edit]

Etymology

[edit]

Perfect passive participle of inpertiō

Participle

[edit]

inpertītus (feminine inpertīta, neuter inpertītum); first/second-declension participle

  1. This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text {{rfdef}}.

Declension

[edit]

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative inpertītus inpertīta inpertītum inpertītī inpertītae inpertīta
genitive inpertītī inpertītae inpertītī inpertītōrum inpertītārum inpertītōrum
dative inpertītō inpertītae inpertītō inpertītīs
accusative inpertītum inpertītam inpertītum inpertītōs inpertītās inpertīta
ablative inpertītō inpertītā inpertītō inpertītīs
vocative inpertīte inpertīta inpertītum inpertītī inpertītae inpertīta