inlaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of īnferō.
Participle
[edit]īnlātūrus (feminine īnlātūra, neuter īnlātūrum); first/second-declension participle
- Alternative form of illātūrus
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | īnlātūrus | īnlātūra | īnlātūrum | īnlātūrī | īnlātūrae | īnlātūra | |
| genitive | īnlātūrī | īnlātūrae | īnlātūrī | īnlātūrōrum | īnlātūrārum | īnlātūrōrum | |
| dative | īnlātūrō | īnlātūrae | īnlātūrō | īnlātūrīs | |||
| accusative | īnlātūrum | īnlātūram | īnlātūrum | īnlātūrōs | īnlātūrās | īnlātūra | |
| ablative | īnlātūrō | īnlātūrā | īnlātūrō | īnlātūrīs | |||
| vocative | īnlātūre | īnlātūra | īnlātūrum | īnlātūrī | īnlātūrae | īnlātūra | |