illaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of īnferō.
Participle
[edit]illātūrus (feminine illātūra, neuter illātūrum); first/second-declension participle
- about to insert etc.
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | illātūrus | illātūra | illātūrum | illātūrī | illātūrae | illātūra | |
| genitive | illātūrī | illātūrae | illātūrī | illātūrōrum | illātūrārum | illātūrōrum | |
| dative | illātūrō | illātūrae | illātūrō | illātūrīs | |||
| accusative | illātūrum | illātūram | illātūrum | illātūrōs | illātūrās | illātūra | |
| ablative | illātūrō | illātūrā | illātūrō | illātūrīs | |||
| vocative | illātūre | illātūra | illātūrum | illātūrī | illātūrae | illātūra | |